Tēmas saturs

Tēmā ir iekļauta informācija par inovācijas nozīmi uzņēmējdarbībā - jaunu preču/pakalpojumu izstrādi un ieviešanu.

Šī tēma Jūs iepazīstinās ar pamatprincipiem inovācijas teorijā. Pēc tēmas izlasīšanas Jūs mācēsiet atķirt, kas ir inovācija un kas nav, kas ir inovatīvs uzņēmums, kādi ir inovācijas veidi un kā izmērīt inovācijas procesu uzņēmumā. Inovācija nav tikai lielo uzņēmumu priekšrocība un, pilnīgi iespējams, ka Jūsu uzņēmums jau sekmīgi īsteno inovācijas procesus ikdienā.

Kas ir inovācija?

Pasaulē ir pieņemts lietot visdažadākās inovācijas definīcijas. Visas ir pareizas, taču neviena nav pilnīga. Tādēļ apskatīsim vienoto Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development - OECD) un Eiropas Komisijas (European Commission - EC) inovācijas definējumu inovāciju datu apkopošanas un izskaidrošanas vadlīnijās - Oslo rokasgrāmatā (Oslo Manual):

Inovācija ir jauna vai būtiski uzlabota produkta (preces vai pakalpojuma) vai procesa, jaunas mārketinga metodes vai jaunas organizatoriskās metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darba organizācijā vai uzņēmuma ārējā komunikācijā.

Latvijā termins “inovācija” ir definēts vairākos dokumentos, bet apskatīsim visbiežāk izmantoto inovācijas skaidrojumu (Nacionālā Inovācijas programma 2003-2006. gadam, Latvijas Nacionālajā attīstības plāns 2007.-2013.gadam, Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma 2007.-2013.gadam, MVU attīstības Nacionālā programma):

Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.

Ir svarīgi atcerēties, ka inovācija NAV izgudrojums. Inovācija ir izgudrojuma paplašinājums. Ja izgudrotājs atklāj “kaut ko jaunu un nozīmīgu” un nespēj atrast nevienu potenciālo ražotāju, tad neviens nekad neuzzinās par šo izgudrojumu. Lai gan izgudrojumus var veikt jebkur, piemēram, universitātēs un pētniecības institūtos, tomēr visbiežāk inovācijas process norisinās tieši uzņēmumos vai tiem līdzīgās organizācijās. Uzņēmumam ir jāspēj apvienot dažāda veida zināšanas, prasmes, spējas un resursus, lai izgudrojumu pārvērstu inovatīvā produktā. Piemēram, uzņēmumam ir nepieciešamas zināšanas ražošanā, iemaņas, aprīkojums, labi funkcionējoša sadales sistēma, pietiekami finanšu resursi, utt.




Kā organizēt procesus uzņēmumā, lai veicinātu jaunu preču/pakalpojumu radīšanu?

Mūsdienās efektīva radošuma, inovācijas un zināšanu izmantošana ir pamatprasības veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Tādēļ radošās domāšanas, inovācijas un zināšanu optimāla izmantošana ir izaicinājums visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma un nozares.

Uzņēmuma attīstības potenciālu un izaugsmi nosaka radošas idejas, projekti, risinājumi, preces un pakalpojumi. It īpaši ilgtermiņā uzņēmumu izdzīvošana un veiksme ir atkarīga no radošām spējām jeb radošuma. Uzņēmumam ir nepārtraukti jāpielāgo savs produkts klientu vajadzībām un paralēli jāuzvar konkurences cīņā.

Radošās spējas nav tikai dabas dots talants, bet tās ir iemaņas, kuras ikviens indivīds var apgūt. Radošuma attīstību uzņēmumā ietekmē gan darbinieku personīgās rakstura iezīmes, gan iekšējā organizācijas vide.

Kas ir radošums jeb ideju ģenerēšana?

Radošums jeb radošās spējas ir grūti pētāma un izskaidrojama joma, tādēļ šim procesam nav skaidras definīcijas. Radošo spēju raksturošanai tiek lietotas daudz un dažādu definīciju. Šajā apakšnodaļā izmantosim definīciju, kas norobežo radošumu no inovācijas, kā to dara vairāki vadošie menedžmenta speciālisti. Tātad:

Radošums jeb radošās spējas ir garīgs process, kurā tiek ģenerētas jaunas idejas, koncepcijas vai jaunas asociācijas starp pastāvošām idejām vai koncepcijām.

Inovācija ir jauna vai būtiski uzlabota produkta (preces vai pakalpojuma) vai procesa, jaunas mārketinga metodes vai jaunas organizatoriskās metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darba organizācijā vai uzņēmuma ārējā komunikācijā.

Kur un kādēļ ir svarīga ideju ģenerēšana?

Radošo spēju pielietošana ir inovācijas procesa pamats. Radošā domāšana ir svarīga visām organizācijām, lai saglabātu konkurences priekšrocības, sekotu savai stratēģijai, veidotu “veselīgu” organizācijas vidi, izdzīvotu dinamiskajos un mainīgajos apstākļos, ieņemtu tirgus līdera pozīciju un spētu pārspēt konkurentus.

Uzņēmuma vadītājiem ieteicams izmantot darbinieku radošo domāšanu, lai ģenerētu maksimāli daudz ideju kādas problēmas risinājumam. Piemēram, lai atrisinātu savu problēmu uzņēmums var izmantot vienu no vispazīstamākajām radošo spēju metodēm - prāta vētru (Brainstorming).

Radošums sekmē darbinieku konkurences garu, pašpārliecinātību un iniciatīvu, jo uzņēmums var daudz efektīvāk rast problēmas risinājumus, iesaistot paša uzņēmuma darbiniekus, nevis meklējot palīdzību ārpus tā. Radošās spējas uzlabo gaisotni un savstarpējās attiecības uzņēmumā, piemēram, radot brīvu, komunikācijai atvērtu atmosfēru, darbinieki var atklāt uzņēmumā esošās problēmas pirms situācija kļūst nekontrolējama. Gandrīz ikviens uzņēmums novērtē jaunu ideju ģenerēšanu un to īstenošanu, par ko liecina zemāk minētie piemēri: Inovatīvs produkts ir kaut kas jauns, oriģināls, bet realitātei atbilstošs. Lai izstrādātu inovatīvu produktu, ir jāievēro šādi radošā procesa soļi, kas attēloti šajā attēlā:







Kā ģenerēt idejas uzņēmumā?

Sākotnēji pētījumi par radošo domāšanu koncentrējās tikai uz radošu personību kā indivīdu. Mūsdienās tas iekļauj:



Indivīda un komandas radošums

Indivīdus iedala divos tipos pēc to attieksmes pret pārmaiņām: Zinātnieki ir izpētījuši indivīdu no dažādiem aspektiem: atsevišķi indivīdi var būt radoši dažādos veidos, radošuma veids nosaka to, kā tas izpaužas (“Cik radošs tu esi?” / „Kā izpaužas tavs radošums?”), bet radošuma pakāpe nosaka iespējas radīt (“Cik lielā mērā tu esi radošs?”).
Racionalizatori Inovatori
  • Labprāt uzlabo lietas,
  • Izvēlas profesijas, kurās tiek veicināta stabilitāte un kārtība (piem., grāmatvedība),
  • Formulē idejas, neko daudz nemainot sākotnējā informācijā par attiecīgo problēmu,
  • Labprāt dara lietas citādi;
  • Strādā tādās nodaļās kā mārketinga nodaļa, kur nepieciešama mijiedarbība ar mainīgiem apstākļiem (kur valda nenoteiktība);
  • Drīzāk radīs idejas, ieviešot problēmas kontekstā jaunus elementus, kā arī mainot attiecības starp problēmas elementiem.
Nevar apgalvot, ka kāds no šiem diviem veidiem būtu pārāks. Uzņēmumos un darba grupās ir gan inovatori, gan racionalizatori.

Kommandas radošums

Pēdējos gados viens no piemērotākajiem veidiem ideju ģenerēšanai ir veidot komandas un izmantot zināmas metodes (piem., prāta vētra, 6-3-5 metode, analoģiskā spriešana utt.), lai rastu labākos risinājumus, izmantojot darbinieku radošuma potenciālu. Komandām ir lielākas iespējas atrisināt problēmu nekā atsevišķiem indivīdiem.

Kas ietekmē komandas radošumu?

Organizācijas radošums

Mūsdienu sīvās konkurences apstākļos organizācijām ir ļoti svarīgi būt radošām. Organizācijas radošumu ietekmē vairāki faktori, tai skaitā, cik radoša ir uzņēmuma iekšējā vide un kāds ir vadības stils. Faktori, kas ietekmē organizācijas radošumu. Organizācijas radošumu ietekmē šādi faktori: lēmuma pieņemšanas veids, darbinieku iesaistīšana, organizācijas struktūra, cieņa pret…, atvērta komunikācija, atlīdzības sistēma, darbinieku atlase, pieejamie resursi, tehnoloģijas, mērķu skaidrība, birokrātijas līmenis, autonomija, kolēģu palīdzība, attieksme pret risku, utt.

Radoša vide

Radoša vide ir tāda vide, kurā darbinieki var brīvi paust savas idejas un ir jūtams pozitīvs atbalsts jaunu ideju attīstībai.

Kā izveidot radošu vidi?




Inovāciju veicināšana uzņēmumā


Sadarbības loma inovāciju attīstībā

Inovācijas procesu veido tādas iezīmes kā nedrošība, pieaugoša atkarība no zinātnes sasniegumiem, pētniecības un inovācijas sarežģītība, zināšanu un mācību procesa svarīgums, utt. To var izteikt arī šādi: “Neviens uzņēmums nevar kļūt par inovatīvu vai izdzīvot bez sadarbības tīkla”. Sadarbības tīkli ir veiksmes un konkurētspējas faktors gan ražošanā, gan sabiedrībā kopumā. Sadarbības tīkli veidošanās ir informācijas sabiedrības strukturālo pārmaiņu rezultāts, kura cēlonis ir globalizācijas procesi dažādas ražošanas nozarēs, izvirzot īpašas prasības uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai. Pašreiz bieži novērojama tendence uzņēmumiem sadarboties visā inovācijas procesa laikā. “Tīkli” ir sadarbības veids, kas piedāvā interesantus problēmu risinājumus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Inovācijas tīkli ļauj katram tīkla partnerim piekļūt resursiem, kas citādi nebūtu pieejami, t.i., pilnīgi jauniem inovācijas avotiem, informācijai par labās prakses piemēriem, know-how, prasmēm un tirgus iespējām. Šāda veida informācija inovācijas tīkla partneriem ļauj ievērojami samazināt ražošanas izmaksas. Lai uzņēmums spētu attīstīties arī konkurences apstākļos, tam ir svarīgi būt inovatīvam. Partneru savstarpējā sadarbība inovācijas tīklā ļauj uzlabot katra partnera inovācijas spējas. ”Sadarbība inovācijas tīklos veicina un uzlabo uzņēmuma inovācijas spēju un dod priekšrocības konkurētspējas palielināšanai.”


Kur iegūt informāciju par inovācijām Latvijā

http://www.innosupport.net/